SEARCH

MODE, MODE, MODE…

MODE, KAS IZMAINĪJA PASAULI UZ VISIEM LAIKIEM

Katru dienu mēs lasām un dzirdam tādas frāzes kā: “Atkal modē baltās un melnās krāsas salikums“ vai “Izvēlies vienmēr aktuālo mazo melno vakarkleitu…” un vēl daudzas citas… Jā, tās ir klasiskās vērtības, kas veido modi jau no tās pašiem  pirmsākumiem.  Mēs esam lietas kursā par visu aktuālo un moderno, bet vai zinām, kuri ir šīs “mūžīgi nemirstošās” klasikas pamatlicēji? Vēsture mums stāsta par dažādiem modes grandiem, kuru vārdi un zīmolu nosaukumi izskan pasaulē katru dienu.  Aicinām kopīgi ieskatīties vēsturē, lai uzzinātu vairāk par modes pamatlicējiem, kuru ieguldījums diktē modi vēl šobaltdien.

Koko Šanele (1883. – 1971.) Mazā melnā vakarkleita. Šanele ir sieviete, kas 20. gs. pirmajā pusē pilnībā izmainīja modes pasauli. Viņa ir pamatlicēja daudziem apģērbu gabaliem, kā piemēram: leģendārajai mazajai melnai vakarkleitiņai, kas kļuva par nemirstošu vērtību jebkuras sievietes garderobē, kā arī trikotāžas apģērbiem, divdaļīgajam kostīmam un citiem.

Koko Šanele bija moderna sieviete, bet ar neapskaužami smagu raksturu. Viņa panāca visu, kas vien ienāca viņas stūrgalvīgajā galvā. Nereti viņa ļāva tieši mīļotajiem vīriešiem finansēt savu sapni – Chanel. Mūsdienu sabiedrībai, iespējams, tā liktos tīrākā  vīrieša naudas maka“izmantošana”, bet kā gan savādāk viņa būtu izraisījusi īstu apvērsumu modes pasaulē? Pateicoties tieši Šanelei, cilvēki ir iemācījušies iepazīt modi no dažādām pusēm. Līdzīgi daudzām savām pēctecēm, viņa smēlās iedvesmu pati sevī un pirmā ietērpās jaunradītajā apģērbā. Šanele pilnībā atteicās no 20.gs. sākumā populārā apģērba – žņaudzošās korsetes, milzu cepurēm un garajiem svārkiem, kas tikai apgrūtināja sievietes gaitu. Šanelei piemita izteikti spēcīga nojauta par sievietes vizuālo tēlu un vajadzībām. 20.gs.

Viņas un modes nama Chanel slavu tā arī nevienam nav izdevies pārspēt. Kopš 1983. gada modes nama vadītājs ir Karls Lāgerfelds. Pateicoties viņam, Chanel ir kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem uzņēmumiem mūsdienu modes pasaulē. Neapšaubāmi, sekojot līdzi visām aktualitātēm, Lāgerfelds patstāvīgi atgriežas pie Šaneles stila, ikonām un simboliem, tādā veidā nepazaudējot zīmola senās vestures rokrakstu. Šaneles ārkārtīgā ietekme uz modi bija iemesls, kāpēc viņa bija vienīgā no sieviešu tērpu modelēšanas industrijas, kas tika iekļautaamerikāņu ziņu žurnāla Time 100: The Most Important People of the Century sarakstā. 

Kristians Diors (1905. – 1957.)  NEW LOOK un Otrā pasaules kara trūcīgie gadi. Diors ir NEW LOOK stila pamatlicējs, kasspilgti iezīmē sievietes būtību un piecdesmito gadu modes siluetu. New Look stils, ko visi sveica kā jauno, bija sekas Diora dabiskajai un patiesajai vēlmei, lai mode tāda kļūtu. Izrādījās, ka mākslinieka vēlmes bija  sakritušas ar citu vēlmēm un tādejādi tas kļuva par lozungu. Smagajā pēckara laikā, Diors ir tieši tas, kas atkal “atdzīvina” modi un nāk  klajā ar saviemikoniskajiem modeļiem.

Diora galvenās tērpu iezīmes ir pārsteidzošais daiļums un lieliskās formas. Tērpiem piemīt arhitektoniska uzbūve, kas liek sievietes ķermenim pārvērsties skulpturālā  mākslas darbā.  Mūsdienās diez vai sievietes piekristu nēsāt Diora nēērtās formas ikdienā. Pēckara laikā sievietes bija drosmīgas un nēsāja Diora tērpus ar lielu pārliecību, ka tieši tie liek justies pašpārliecinātākām un skaistākām. Pat visbrīvākajiem Diora tērpiem bija daudz šuvju, polsteru un korsetveida jostu, kas samazināja vidukli un radīja vēlamo “lapsenes” siluetu.

Viņš nebūt nav no tiem dizaineriem, kura panākumi sākušies agros jaunības gados. Savu pirmo kolekciju Diors izveidoja 1947. gadā, kad viņam jau bija 42 gadi. It kā jau tie labākie dzīves gadi, bet modes skeptiķi neticēja, ka šādā vecumā Dioram izdosiesradīt sensāciju modes pasaulē. Desmit gadus Kristians Diors vēroja savā vārdā nosauktās kolekcijas, kas guva galvu reibinošus panākumus. Ilgs gan nav šis slavas mirklis, jo 1957. gadā Diors mirst no sirdstriekas. Par viņa pēcteci tiek pasludināts mūsdienās ļoti labi zināmais zīmola YSL dibinātājs Īvs Senlorāns, kurš pirms saviem lielajiem panākumiem bija Diora asistents. 

Džordžio Armani (1934. – ) Uzvalka radikālās pārmaiņas. Džordžio Armani lielākais ieguldījums modes industrijā vienmēr būs saistīts ar uzvalka formas, silueta un apjoma transformāciju. Mūsdienās uzvalks ir viens no valkātākajiem apģērba gabaliem, kuru īpaši iecienījuši biznesa un darījumu cilvēki. Sievietes “kūst”, redzot vīriešus uzvalkos, turpetī vīrietim nekas seksīgāks neliekas par sievieti uzvalka formas kostīmā. Armani novitātes vienmēr ir attiecināmas uz abiem dzimumiem apģērba eleganci un izsmalcinātību var apbrīnot gan vīrieši, gan sievietes.

Dominējošai tumšajai krāsai Armani vīriešu garderobē ieviesa maigākas krāsas– brūnus, brūnganzaļus, zilus, kā arī krēmkrāsas toņus. Sievietēm viņš radīja īpaši izsmalcinātu , maigu kostīmu. Armani modelētajos tērpos sievietes jutās ļoti ērti. Tie neierobežoja kustību un radīja sievišķīgu iespaidu. Armani ir uzsvēris, ka jaunā karjeras sieviete nevēlas identificēties ar vīrieti, bet gan būt tam līdzvērtīga. Armani bija radījis lieliskos biznesa kostīmus gan vīriešiem, gan sievietēm.

Vēl aizvien Armani ļoti apzināti pieturas pie sava rokraksta, nepielāgojoties jaunākajām modes tendencēm, krāsu palatei vai siluetiem. Līdz pat šai dienai vīrieši un sievietes izvēlas Armani zīmolu, jo tas neapšaubāmi sniedz to, ko no tā gaida. Džordžio Armani sev mēdz atgādināt: “ Mans uzdevums ir radīt tērpus, kuros mani klienti var justies labi.“ Tāds ir dizainera galvenais vadmotīvs, domājot jaunus apģērbu modelus. 

Īvs Senlorāns (1936. – 2008.) Leģendārā rudens kolekcija “Ligne Modrian”. Oriģinalitāte no piecdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem. Īvs Senlorāns ir visnotaļ viens no ietekmīgākajiem 20.  gs. modes dizaineriem.  Viņa lielākie panākumi bija spēja pielāgot savu stilutām modes pārmaiņām, kuras bija izraisījušas apkārtējā sabiedrība. Viņš vēsturē iegājis ar savu leģendāro rudens kolekciju “ Ligne Modrian”, kas izraisīja īstu apvērsumu viņa karjerā.

Senlorāna karjerā iezīmējas trīs nozīmīgi posmi. Viens no tiem nepārprotami ir 50. gadi franču dizainera Kristiana Diora modes namā. Viņš bija Diora asistents, kā arī ideju mantinieks. Otrais posms noteikti ir 60. gadu beigas un 70. gadu sākums, kas stāsta par liktenīgo satikšanos ar savu darījuma partneri un mīļoto draugu Pjēru Beržē. Tieši Beržē iedrošina jauno dizaineru kļūt par modes dumpinieku. Yves Saint Laurent bija pirmais lielais modes nams, kas ieviesa bikses sievietēm. 80. gados Senlorāna impērija paplašinās, un iesākas mākslinieka karjeras trešais posms, kurā viņš atgriežaspie senās mīlestības uz skatuves mākslu.

60. un 70. gados bikses bija netipiska parādība sievietes garderobē. Yves Saint Laurent modes nams bija pirmais, kas ieviesa bikses sievietēm. Ikoniskā Le Smoking kostīma pamatā bija vīriešu smokings. Senlorāns macēja parādīt, ka arī uzvalkā sieviete var izskatīties sievišķīga un valdzinoša. 1969. gadā viņš sacīja: “Sievietei, kas ģērbusies smokingā jābūt vēl daudz sievišķīgākai, lai valkātu apģērbu, kas nav radīts viņai. Viņai jābūt pievilcīgai – izsmalcinātai līdz matu galiņiem.”

Sākotnēji dizainers vēlējās kļūt par scenogrāfu un kostīmu mākslinieku, tikai vēlāk Senlorāns pievērsās augstās modes kolekcijām. Visas karjeras laikā viņš ir uzzīmējis neskaitāmus tērpus dažādiem baletu, lugu un operu uzvedumiem.  Svarīgs atskaites punkts ir 1985. gadā saņemtais “Oskars” par mūža ieguldījumu augstās modes mākslā.

Īvs Senlorāns  bija pazīstams kā bikls, introverts mākslinieks, kas vienmēr alka pēc slavas un publikas atzinības. 

Senlorāna modes kolekciju vizuālos tēlus bieži ietekmēja slavenu mākslinieku daiļrade. Mondriānam vletītā rudens kolekcija “Ligne Mondrian” tika pasludināta par šedevru. 

Ralfs Lorēns ( 1939. – ) Konservatīvi elegantais minimālisms. Zīmola leģendārais logo – polo spēlētājs. Tā ir firmas zīme, pēc kuras ikviens modes pazinējs atpazīst dizainera veikumu. Ralfs Lorēns ir pirmais modes mākslinieks, kurš sevi raksturo vairāk kā stilistu un pakalpojuma sniedzēju, nevis dizaineru. “Neesmu modes cilvēks. Es nenāku no modes pasaules, un man nepatīk pie tās piederēt. Tā ir pārāk mainīga. Nekad neesmu no tās iespaidojies. Mani saista ilgmūžība, laika ritums, stils – nevis mode.” Tā par sevi ir izteicies pats mākslinieks.

 

Lorēna pārsteidzošo panākumu pamatā ir viņa spēja nojaust cilvēku vēlmes un izteikt tās zīmola produktos. Viņš sniedza iespēju vidusšķiras cilvēkiem izskatīties kā augstākās sabiedrības pārstāvjiem . “Mani vienmēr iedvesmo privātskolu audzēkņi – viņu formastērpi, klasiskie piederumi, manieres un ģērbšanās stils.”

Lorēna veiksmes pamatā ir ne tikai iedvesmojošā tēlainība, bet arī skarbā mārketinga stratēģija. Ja pircējam nav iespēju apmeklēt firmas salonus, tad viņš var iegūt iedvesmu dzīves stila reklāmās. Lorēns bija pirmais dizainers, kas publicēja apjomīgas daudzlapppušu reklāmas – tās līdzinājās fotoalbumiem un sniedza iespēju ieskatīties labākā pasaulē. Lai pastiprinātu īstenības apziņu un raisītu pārliecību, ka sapņi ir sasniedzami, reklāmām bieži vien tikaizvēlētas meitenes, kuras nebija profesionālas modeles.

Tāpat kā Šanele, Lorēns mainīja sievietes tērpu, iekļaujot tajā vīrieša apģērba elementus. Viņš necentās izmainīt modes pasauli, bet gan centās radīt ērtus, funkcionālus apģērbus. Gan Šaneles, gan Lorēna veiksmes pamatā bija viņu nesamākslotā attieksme pret modi.  

Kristobals Balenciaga (1895. – 1972.) Detaļas, detaļas, detaļas…Balenciaga radīja izteiktas tērpu detaļas, kas maksāja krietni dārgāk nekā citu dizaineru mākslas darbi. Šī dizainera tērpi maksāja krietni dārgāk nekā citu tālaika modes mākslinieku darinājumi. Viņš nepakļāvās modes tendencēm, nereklamējās, bet tomēr pārsteidza ar vienkāršību, meistarību un eleganci, kas vēl aizvien iedvesmo modes dizainerus.

Kristobalu Balensiagu bieži dēvēja par “meistaru”, lai gan viņš reti fotogrāfējās, bija kautrīgs, atteicās publiski uzstāties, kā arī nelabprāt satikās ar saviem klientiem un preses pārstāvjiem. Visu darīja, kā pašam gribējās, īpaši neņemot vērā citus. Balensiaga ir iegājis vesturē ar savu rūpīgo attieksmi pret tērpu detaļām, piegriezumu, konstrukciju, kā arī lielisko audumu izjūtu. Viņš izgnorēja un pat noliedza valdošās modes tendencies, ja tās neatbilda viņu klienta vajadzībām. Balenciaga deva priekšroku eksperimentiem un savu orģinālo ideju realizešanai. Viņa radītajiem tērpiem piemita nemainīga elegance, daiļums un izsmalcinātība. Katra tērpa mazākā detaļa bija perfekta.

Dizainers esot teicis, ka modes māksliniekam ir jābūt arhitektam, tēlniekam, gleznotājam, mūziķim un filosofam. Viņa ir jāmāk iemiesoties jebkurā no šīm profesiojām, lai spētu risināt problēmas, kas rodas saistībā ar tērpu konstrukciju, siluetu, proporcijām un līdzsvaru. Balenciaga piedalījās visa tērpa radīšanas procesā, sākot ar skices zīmēšanu, piegriešanu, šūšanu un beidzot ar gatvās kolekcijas prezentēšanu. Kristobala Balenciaga nozīmīgākais ieguldījums modes vesture bija viņa godprātīgā, cieņpilnā attieksme pret savu arodu. Viņš bija izcils konstruktors un formu meistars. Dizainers iedvesmojās no augstās modes mākslas senājām tradīcijām, kā arī savas dzimtās Spānijas kultūras. Modes pasaulē viņš iemantoja slavu ar savu tērpu ērtumu un neparasto veidolu.

Teksts: Annika Petraškeviča

Foto: Pinterest 

You May Also Like

Leave a Reply