SEARCH

FIRST

„Patiesībā es kļuvu zināms gada laikā, tas mani ļoti izbrīnīja, ka, gada laikā no nekā, Tu vari kļūt par kaut ko. Ja Tu esi radošs un Tevī ir kaut kas īpašs, tad tā tiešām var notikt.” – Jaroslavs Barišņikovs (18), androgēns modelis, kas ir pārliecināts, ka ir izdarījis pareizo izvēli un mēģina pierādīt sevi modes industrijā.

To, ka, Jaroslavam interesē pretējā dzimuma pasaule, viņš saprata aptuveni 14 gados. Sākotnēji nevienam nebija viegli ar to aprast, ne vecākiem, ne skolas biedriem. „Ar vecākiem bija tā, ka vispirms viņi to nemaz tā neievēroja, necentās pievērst lielu uzmanību tam, kas ar mani notiek. No sākuma, iespējams, viņi domāja, ka tas pāries. Sākotnēji, protams, cilvēki sāka uz to reaģēt dīvaini. Klasē es visu laiku biju vairāk kontaktējies ar meitenēm nevis puišiem. Mainoties laikam, arī es manījos, un mans stils vairāk un vairāk kļuva androgēns, puiši klasē uz to reaģēja nedaudz dīvaini, kā arī citi skolas biedri.Domāju, ka puiši vienkārši nespēj ko tādu saprast.Galu galā mana māte to uztvēra normāli, kaut arī sākumā centās iespaidot manu lēmumu, ” atceroties pašu sākumu ceļā uz sava dzīves stila un domāšanas veida pārmaiņām, stāsta Jaroslavs.

Tēvs dēlu pat neievēro

Jautājot par tēva attieksmi pret Jaroslava izvēli un stila pārmaiņām, jautājums par tēvu liekas mazliet mulsinošs, Jaroslavs atbild diezgan izvairīgi. „Mans tēvs īpaši vispār neiedziļinās manā dzīvē, es tā īsti viņu neinteresēju. Tam visam sākoties, domāju, ka viņš to zināja, bet mēs tikpat kā nekontaktējāmies.” Mūsu sarunas laikā no Jaroslava sniegtajām atbildēm noprotu, ka ar vecākiem attiecības pēdējos gados kļuvušas ļoti vēsas un atturīgas, arī Jaroslavs to apstiprina. „Es vispār mēģinu ar vecākiem kontaktus ‘nogriezt’. Pēc darba un skolas braucu mājās noguris, pasaku, labvakar, un dodos uz savu istabu. Tas arī ir veicinājis to, ka es ļoti agrā vecumā kļuvu patstāvīgs.”

Es ļoti vēlējos uzzināt, kā tas viss sākās, kas bija tie cilvēki vai lietas, kas Jaroslavu tik ļoti iespaidoja un lika kardināli mainīt savu dzīves uztveri, kā arī stilu. Kā izrādās, apziņa par sievietes tēlu ir radusies jau agrā bērnībā. „Nez kāpēc, bet bērnībā kaut kā visu laiku pavadīju ar māti. Kā jau sieviete, viņa daudz staigāja pa veikaliem, kā arī viņa veda no Baltkrievijas dažādus apģērbus un tos piedāvāja savām draudznēm.  Manuprāt, tas lielā mērā ir devis to modes sajūtu, biju pieradis pie ‘lupatām’ un tā, ka sieviešu tēls ir tik svarīgs,” bērnības laikus atceroties, stāsta Jaroslavs.

Gribēja uzlabot savas dzīves kvalitāti

Sarunas laikā saprotu, ka Jaroslavam un viņa ģimenei nav gājis viegli. Bieži vien vecākiem ir bijis darbs, tad atkal nebija. Ik pa laikam ir nācies piedzīvot ne tik patīkamus brīžus. „Mainīt savu dzīvesvedu vairāk vai mazāk vēlējos savas ģimenes stāvokļa dēļ. Bija laiks, kad maniem vecākiem bija darbs, tad atkal nebija, tāpēc es gribēju tiekties pēc labākas dzīves. Bija lietas, ko mani vecāki man nevarēja dot. Mani vecāki nekad nav bijuši saistīti ar ļoti dārgu dzīvesstilu, parasta  strādnieku ģimene. Pienāca brīdis, kad es sāku skatīties modes skates un man likās, ka tas, tik ļoti dārgais un neaizniedzamais dzīvesveids,ir tik foršs. Es sāku interesēties un domāt par to, pēc kāda laika tas sāka ietekmēt manu domāšanu. Mana domāšana mainījās, un es sāku domāt, ka arī man nākotnē jākļūst bagātam un slavenam, kas būtu pilnīgi pretrunā ar visu manu ģimenes loku.”

 Necerēja uz tik lielu mediju uzmanību

„Nē, nebiju cerējis uz tik lielu atpazīstamību tik īsā laika periodā. Ir jāapzinās, ar ko Tu spēsi piesaistīt cilvēkus. Es esmu diezgan komunikabls, gāju uz dažādiem pasākumiem, iepazinos ar māksliniekiem, dizaineriem, teātra un kino pārstāvjiem. Patiesībā, kontakti veidojas ļoti ātri, līdz ar to, īsā laika posmā vari sākt jau sekmīgi strādāt šajā nozarē”, apgalvo Jaroslavs.

Citu komentārus neņem vērā

Jaroslavs ir dzimis Jelgavā un tur dzīvojis līdz 2. klasei, tad pārvācās uz Rīgu, lai uzsāktu skolas gaitas I.Kazakēvičas poļu vidusskolā. Jaroslava vecāki no vienas puses ir krievi, bet no otras – poļi, tāpēc arī viņi tik ļoti vēlējās, lai Jaroslavs mācītos poļu skolā. Pārsvarā, pavadot laiku Rīgā, Jelgavā Jaroslavs uzturējās ļoti maz, līdz ar to arī nēkads draugu loks tur nebija. Viņš apgalvo, ka sākotnēji vecākiem bija jādzirdz ļoti skarbi komentāri no paziņām, jo baumas izplatījās ātri. „Tā, kā es izskatos pēc meitenes, tad puiši, kas ir negatīvi pret to noskaņoti vienkārši mani nesaprot. Kad aizeju uz klubu, tas ir ļoti liels retums, ja kāds atļaujas izdarīt, ko negatīvu. Šie gadījumi nav bijuši tik nopietni, lai es tos atcerētos,” apgalvo Jaroslavs.

Cenšas uzturēt tēlu

Mani interesēja tas, cik gan dabīgi un brīvi Jaroslavs no rīta var uzlikt make-up, apģērbties mazliet ekstravgantāk nekā citi un doties uz skolu. „Nevarētu teikt, ka tas ir dabīgi, tas vairāk ir tēla uzturēšanai. Tas, protams, ir ļoti atkarīgs no tā, kāda būs mana diena, vai es eju uz darbu, vai skolu. Ja vakarā paredzēts pasākums, tad sapucējos. Ejot uz skolu, dažreiz arī lietoju make – up, tas atkarīgs no mana garastāvokļa, ja nevēlos, lai mani pamana, tad eju pavisam vienkāršs.”

Vīrietis, bet nepiekrīt, ka ir tikai divi dzimumi

Par cik Jaroslavs savās atbildēs ir diezgan atklāts un tiešs, uzdevu arī pāris provokatīvus jautājumus, kā, piemēram, par viņa seksualitāti un dzimumu. „Savu dzimumu definēju kā vīrietis, bet tur ir tas jautājums… vīrieši, viņi savā ziņā ir debīli, sievietes arī. Katram dzimumam ir savi plusi un mīnusi. Es esmu, kā to visu apkopojums. Piekrītu, ka katrā no mums ir kaut kas no sievisķās un vīišķās puses.” Kaut gan Jaroslavs savu dzimumu dēvē kā vīrietis, seksualitātes jautājums viņam pašam līdz galam vēl nav atbildēts. „Es vēlos ģimeni, bet man to ir grūti pateikt vēljoprojām. Es uzskatu, ka ir sievietes un vīrieši, bet es nepiekrītu, ka ir tikai divi dzimumi. Esmu saticis daudz cilvēkus, kas patiešām neatbilst mūsu noteiktajiem standartiem, kritērijiem, pēc kuriem cilvēki nosaka dzimumu. Man patiešām ir grūti pateikt, ar ko es gribētu saistīt savu dzīvi nākotnē. Es gribētu ģimeni, gribētu bērnu, varbūt to adoptētu. ”

Mēģināja kaut ko pavisam citu, bet nespēj sevi mānīt

„Domāju, ka nākotnē pieturēšos pie modes, jo nesen biju sācis pamēģināt ko pavisam pretēju, sāku strādāt arhitektu birojā. Būtībā es pildīju to pašu darbu, ko daru saistībā ar modi, – rakstīju tekstus, veidoju mājas lapu, bet sapratu, ka tas tomēr nav domāts man. It kā es darīju to pašu, bet tas nav saistīts ar to, kas mani uzrunā, ar modi. Domāju, ka tomēr palikšu modes biznesā. Es strādāju modeļu aģentūrā,( Piez. Jaroslavs strādā modeļu aģentūrā ‘DANDY’) rakstu rakstus, veidoju mājas lapu, bet vienalga tā paliek modes industrija. Tieši, kurā jomā es specializēšos, vēl nezinu, cilvēki man jautā, ko darīšu pēc 12. klases, man vēl joprojām ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Sarunas noslēgumā vēlos uzzināt, cik tad lielu lomu ieņem mode Jaroslava dzīvē un vai viņa izvēle negatīvi neietekmēs darba iespējas. Pats Jaroslavs gan atzīst, ka darba viņam netrūkst, un cilvēki pat brīnās, kā viņš ar to visu spēj tikt galā. „Domāju, ka nē, jo modes industrijā vairāk vai mazāk visi cilvēki ir mazliet ‘ku-kū’. Esmu pārliecināts, ka man nākotnē būs darbs, ja ne Latvijā, tad kaut kur citur. Ir nodibināti daudzi kontakti, kāds par Tevi pastāsta vēl kādam, tā arī ‘atnāk’ šie darba piedāvājumi. Tas ir atkarīgs no personības, ja spēj komunicēt ar cilvēkiem, prezentēt sevi, pierādīt, ka Tu esi noderīgs un spēj strādāt, tad noteikti nav no tā visa jāatsakās. Man galvenais ir pierādīt, ka es spēju strādāt un sniegt labus rezultātus.

You May Also Like

Leave a Reply